Svešā virtuvē kāds sasmalcina pētersīļus, un tu jau esi bērnībā pie pusdienu galda. Kāpēc tieši smarža atgriež atmiņas tik spilgti?
Tu esi ciemos. Uz virtuves dēlīša kāds tikko sasmalcinājis pētersīļus, un pēkšņi tu vairs neesi tajā virtuvē. Tu esi vecmāmiņas virtuvē, uz galda stāv zupa, un ārā vēl nav satumsis.
Neviens nav izņēmis fotoalbumu, un neviens nav jautājis: “Vai atceries bērnību?” Pietika ar smaržu.
Kāpēc smarža, nevis skaņa vai attēls?
Northwestern University pētnieki uzsver, ka oža ir ļoti cieši saistīta ar atmiņas sistēmu. Smarža var sasaistīties ar notikumu, kad to piedzīvojam, un vēlāk atgādināt gan pašu vietu, gan toreizējo sajūtu. Tāpēc pat vienkārša virtuves smarža var būt spēcīgāks atmiņu atslēdznieks par fotogrāfiju.
Tai pašai smaržai dažādiem cilvēkiem ir dažādas nozīmes. Kāds pētersīļus saista ar zupu pie vecmāmiņas, cits ar vasaru dārzā. Tev ciemiņš var atbildēt: “Man tie vienkārši ir pētersīļi.” Tas arī ir normāli.
Vai vienmēr bērnība?
Ne vienmēr. Smaržu asociācijas veidojas arī vēlāk: studiju laikā, ceļojumu laikā vai pirmajā pašu dzīvoklī. Taču daudzas pirmās saites starp smaržu un notikumu rodas tieši bērnībā, tāpēc tās atgriežas visbiežāk.
Smaržas atmiņa nav tikai attēls galvā. Pētnieces, kuras skaidro šo parādību bērniem paredzētā rakstā, uzsver, ka tā bieži atnes līdzi arī emocijas. Tāpēc smarža var likt sajust toreizējo tuvumu vai klusumu, kuru fotogrāfija nenodod.
Nākamreiz, kad kaut kur sajutīsi kaut ko negaidīti pazīstamu, pamēģini nepateikt sev “nu jā, smarža”. Pajautā: ko tā man atgādina? Atbilde var būt konkrēts galds, konkrēts cilvēks vai tikai sajūta, kuras virtuvi tev vēl jāatrod.
