Lādētājs palicis vakar, fails “gala_gala3” un sapulce, kas varēja būt e-pasts. Divpadsmit īsi joki, ko atpazīs katrs, kas strādā birojā vai mājās pie datora.
Kafija iztukšota, kalendārs pilns, un kāds jau raksta: “Vai varam uz ātrām piecām minūtēm?” Divpadsmit joki šim brīdim.
Sapulces un e-pasti
- Sapulci nosauca par “īso pārrunu”. Pēc piecdesmit minūtēm mēs vienojāmies, ka vajag vēl vienu sapulci.
- - Lūdzu, neatbildiet visiem! - Sapratu! - Es arī! - Paldies, ka atgādinājāt! - Vai šo lasa kāds?
- Es sūtu e-pastus četros soļos: pirmajā sasveicinos, otrajā aizmirstu pielikumu, trešajā atvainojos, ceturtajā nosūtu to pašu vēlreiz.
- - Cik steidzami? - Ļoti. - Tātad pirms pusdienām? - Nē, bet es gribu to redzēt šodien, kad es to izdomāšu.
Faili, galdi un pusdienas
- Dokumenta nosaukums “gala”, tad “gala2”, tad “gala_tiešām”. Es vēl neesmu atradis, kas ir īstais gals.
- Birojā ieviesa brīvo darba vietu izvēli. Tagad katru rītu varu izvēlēties, pie kura galda meklēt vakardienas lādētāju.
- Uz ledusskapja parādījās zīmīte “Lūdzu, parakstiet savus traukus.” Uz sava griķu trauka uzrakstīju arī amatu. Ja nu kāds grib iepazīties.
- - Kāpēc tu glabā kafijas krūzi arī uz galda, arī pie datora, arī virtuvē? - Tā ir komanda.
Gadu pārrunas un mājupceļš
- Gada pārrunās jautāja, kur es sevi redzu pēc pieciem gadiem. Atbildēju: “Cerams, jau ārpus šī e-pasta pavediena.”
- - Tev kalendārā no diviem līdz trijiem nekas nav. - Ir, tur ir darbs. - Tad pārvietosim sapulci uz šo laiku.
- - Pirms beidzam, vai kādam ir jautājumi? - Jā. Vai tagad drīkstu aizvērt datoru, vai tas bija tikai pirmais pabeigšanas mēģinājums?
- Pārnācu mājās un sapratu: “Tūlīt aizskrienu” darbā nozīmēja “pirms divdesmit minūtēm”.
Ja kāds joks atgādināja tavu kolēģi, nosūti to viņam. Bet nevis “Atbildēt visiem”.
